Saglabāt

Jūs tagad pametat mājas lapu www.dzemdesmioma.lv. Saites uz citām tīmekļa vietnēm tiek nodrošinātas kā resurs mūsu apmeklētājiem.

Gedeon Richter neuzņemas atbildību par citu tīmekļa vietņu saturu.

15b5fdc13c
/wp-admin/options-general.php?page=emc2-popup-disclaimer%2Femc2pdc-admin.php
025a0d3ec6
4317
1
APSTIPRINĀT
NORAIDĪT
https://pacientiem.dzemdesmioma.lv/
shortcode_only
1
1

TIKAI VESELĪBAS APRŪPES SPECIĀLISTIEM

Šajā tīmekļa vietnē ietvertā informācija ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem.

Lai apstiprinātu, ka esmu veselības aprūpes speciālists, nospiediet pogu “APSTIPRINĀT”

APSTIPRINĀT NORAIDĪT

Dzemdes miomu izplatība un riska faktori

Dzemdes miomas ir visizplatītākie labdabīgi audzēji reproduktīvajā vecumā

Izplatība

Patiesā dzemdes miomu izplatība nav apzināta, jo tās sievietes,  kuras nav apmeklējušas veselības aprūpes speciālistus un tikušas izmeklētas, nav iekļautas statistikas aprēķinos. Taču ir zināms, ka dzemdes miomu sastopamība pieaug līdz ar sieviešu vecumu8.

Dzemdes  mioma ir visbiežāk sastopamais labdabīgais audzējs sievietēm reproduktīvajā vecumā. Ar klīniski nozīmīgu izplatību 20-40% sieviešu šajā populācijā2, retos gadījumos miomas mezgli konstatēti arī pusaudžu vecumā. Miomas ir biežāk sastopamas melnādainām sievietēm nekā baltās rases sievietēm. Konkrētāk, miomas Āfrikas izcelsmes sievietēm sastopamas 2-3 reizes biežāk nekā eiropietēm18.

Aptuveni 25% šo sieviešu būs simptomi, kuri ietekmē ikdienas dzīvi un ir nepieciešama ārstēšana 19

[cipars] Dzemdes miomu izplatība 9

[cipars] Dzemdes miomu izplatība 9

Atsauces

  • 126 Atsauce 2 - Wallach EE, et al. Uterine Myomas: An overview of development, clinical features and management. Obstet Gynecol 2004;104(2):393-406.
  • 481 Atsauce 8 - Evans P., et al. “Uterine fibroid tumors: diagnosis and treatment.” American Family Physician 2007; 75(10):1503-1508.
  • 482 Atsauce 9 - Baird DD, et al. High cumulative incidence of uterine leioyomyoma in black and white women : Ultrasound evidence. Am J Obstet Gynecol 2003;188(1):100-107.
  • 494 Atsauce 18 - Wise L, Ruiz-Narvaez E, Palmer J, Cozier Y, Tandon A, Patterson N, Radin R, Rosenberg L, Reich D. African Ancestry and Genetic Risk for Uterine Leiomyomata. 2012. Am J Epidemiol. 176(12): 1159-1168.
  • 495 Atsauce 19 - Borah.B, et al. “The impact of uterine leiomyomas: a national survey of affected women.” AM J Obstet Gynaecol. 2013; 209 (4): 319.e1-319.e20

Riska faktori

Lai arī nav vienprātības un nav pietiekami daudz zinātniskās literatūras par to, kādi ir riska veicinošie faktori dzemdes miomu attīstībai, virkne faktoru tomēr tiek saistīti ar paaugstinātu risku miomas attīstībai un tie ir : vecums, etniskā piederība, iedzimtība, reproduktīvie faktori, dzīvesveids un veselības stāvoklis, kā arī eksogēno dzimuma steroīdu lietošana10.

Visbiežāk dzemdes miomas tiek diagnosticētas sievietēm vecumā ap 40 gadu, un nav skaidrs, vai tas ir saistīts ar pastiprinātu veidošanos vai miomas pastiprinātu augšanu, kas pakārtota hormonālajām izmaiņām šajā vecumā10.

Miomas ir biežāk sastopamas melnādainām sievietēm nekā baltās rases sievietēm. Konkrētāk, miomas Āfrikas izcelsmes sievietēm sastopamas 2-3 reizes biežāk nekā eiropietēm18. Lai gan datus par izplatību var ietekmēt arī veselības aprūpes pieejamība, un diagnosticēšanas metodes .20,21

Lai arī  specifisks gēns tā arī vēl nav identificēts bez simptomu dzemdes miomu attīstībai, ir pārliecinoši pierādījumi iedzimtībai kā riska faktoram 9. Turklāt izrādās, ka miomas, kuru rašanos ietekmējis iedzimtības faktors, attīstās atšķirīgi no tām, kuras sastopamas dzimtā sporādiski. Tādējādi lielāku svaru iegūst arguments, ka dzemdes miomas nav vienota patoloģiska izcelsme13.

Vairākos pētījumos norādīts, ka tādi reproduktīvie faktori, kā vecums, kad sākās pirmās mēnešreizes, grūtniecība, laika intervāls kopš pēdējās grūtniecības un endogēno hormonu līmenis ir saistīti ar dzemdes miomām13-30.

Dzīvesveids un veselības stāvoklis, tostarp arī nesmēķētājas statuss, kā arī sarkanās gaļas bagātīga klātbūtne ēdienkartē un liekais svars visi tiek saistīti ar pastiprinātu risku dzemdes miomu attīstībai, 10, 13, 11, 31-36

Atsauces

  • 484 Atsauce 10 - Parker WH. Etiology, symptomatology, and diagnosis of uterine myomas. 725-36. Fertil Steril. 2007 Apr;87(4).
  • 487 Atsauce 13 - Okolo, S.,2008. Incidence, aetiology and epidemiology of uterine fibroids. Best Practice and Research Clinical Obstetrics and Gynaecology. Vol 22:4. Pp 571-588.
  • 496 Atsauce 20 - Marshall LM, Spiegelman D, Barbieri RL, Goldman MB, Manson JE, Colditz GA, Willett WC, Hunter DJ. Variation in the incidence of uterine leiomyoma among premenopausal women by age and race. Obstet Gynecol. 1997 Dec;90(6):967-73
  • 497 Atsauce 21 - Kjerulff KH, Langenberg P, Seidman JD, Stolley PD, Guzinski GM. Uterine leiomyomas. Racial differences in severity,symptoms and age at diagnosis. J Reprod Med. 1996 Jul;41(7):483-90.
  • 498 Atsauce 22 - Okolo SO, Gentry CC, Perrett CW, Maclean AB. Familial prevalence of uterine fibroids is associated with distinct clinical and molecular features. Hum Reprod. 2005 Aug;20(8):2321-4.
  • 499 Atsauce 23 - Ross RK, Pike MC, Vessey MP, Bull D, Yeates D, Casagrande JT. Risk factors for uterine fibroids: reduced risk associated with oral contraceptives. Br Med J (Clin Res Ed). 1986 Aug 9;293(6543):359-62.
  • 500 Atsauce 24 - Wise LA, Palmer JR, Harlow BL, Spiegelman D, Stewart EA, Adams-Campbell LL, Rosenberg L. Reproductive factors, hormonal contraception, and risk of uterine leiomyomata in African-American women: a prospective study. Am J Epidemiol. 2004 Jan 15;159(2):113-23.
  • 501 Atsauce 25 - Kawaguchi K, Fujii S, Konishi I, Iwai T, Nanbu Y, Nonogaki H, Ishikawa Y, Mori T. Immunohistochemical analysis of oestrogen receptors, progesterone receptors and Ki-67 in leiomyoma and myometrium during the menstrual cycle and pregnancy. Virchows Arch A Pathol Anat Histopathol. 1991;419(4):309-15.
  • 2926 Atsauce 26 - Musey VC, Collins DC, Musey PI, Martino-Saltzman D, Preedy JR. Long-term effect of a first pregnancy on the secretion of prolactin. N Engl J Med. 1987 Jan 29;316(5):229-34
  • 2925 Atsauce 27 - Walker CL, Cesen-Cummings K, Houle C, Baird D, Barrett JC, Davis B. Protective effect of pregnancy for development of uterine leiomyoma. Carcinogenesis. 2001 Dec;22(12):2049-52.
  • 2924 Atsauce 28 - Cesen-Cummings K, Copland JA, Barrett JC, Walker CL, Davis BJ. Pregnancy, parturition, and prostaglandins: defining uterine leiomyomas. Environ Health Perspect. 2000 Oct;108 Suppl 5:817-20.
  • 2923 Atsauce 29 - Baird DD, Kesner JS, Dunson DB. Luteinizing hormone in premenopausal women may stimulate uterine leiomyomata development. J Soc Gynecol Investig. 2006 Feb;13(2):130-5.
  • 2922 Atsauce 30 - Wise LA, Palmer JR, Stewart EA, Rosenberg L. Polycystic ovary syndrome and risk of uterine leiomyomata Fertil Steril. 2007 May; 87(5): 1108–1115.
  • 2921 Atsauce 31 - Faerstein E, Szklo M, Rosenshein N. Risk factors for uterine leiomyoma: a practice-based case-control study. I. African-American heritage, reproductive history, body size, and smoking. Am J Epidemiol. 2001 Jan 1;153(1):1-10.
  • 2920 Atsauce 32 - Parazzini F, Negri E, La Vecchia C, Rabaiotti M, Luchini L, Villa A, Fedele L. Uterine myomas and smoking. Results from an Italian study. J Reprod Med. 1996 May;41(5):316-20.
  • 2919 Atsauce 33 - Chiaffarino F, Parazzini F, La Vecchia C, Chatenoud L, Di Cintio E, Marsico S. Diet and uterine myomas. Obstet Gynecol. 1999 Sep;94(3):395-8.
  • 2918 Atsauce 34 - Terry KL, Missmer SA, Hankinson SE, Willett WC, De Vivo I. Lycopene and other carotenoid intake in relation to risk of uterine leiomyomata. Am J Obstet Gynecol. 2008 Jan;198(1):37.e1-8
  • 2917 Atsauce 35 - Shikora SA, Niloff JM, Bistrian BR, Forse RA, Blackburn GL. Relationship between obesity and uterine leiomyomata. Nutrition. 1991 Jul-Aug;7(4):251-5.
  • 2916 Atsauce 36 - Wise LA, Palmer JR, Spiegelman D, Harlow BL, Stewart EA, Adams-Campbell LL, Rosenberg L. Influence of body size and body fat distribution on risk of uterine leiomyomata in U.S. black women. Epidemiology. 2005 May;16(3):346-54.
  • 494 Atsauce 18 - Wise L, Ruiz-Narvaez E, Palmer J, Cozier Y, Tandon A, Patterson N, Radin R, Rosenberg L, Reich D. African Ancestry and Genetic Risk for Uterine Leiomyomata. 2012. Am J Epidemiol. 176(12): 1159-1168.