Saglabāt

Jūs tagad pametat mājas lapu www.dzemdesmioma.lv. Saites uz citām tīmekļa vietnēm tiek nodrošinātas kā resurs mūsu apmeklētājiem.

Gedeon Richter neuzņemas atbildību par citu tīmekļa vietņu saturu.

15b5fdc13c
/wp-admin/options-general.php?page=emc2-popup-disclaimer%2Femc2pdc-admin.php
025a0d3ec6
4317
1
APSTIPRINĀT
NORAIDĪT
https://pacientiem.dzemdesmioma.lv/
shortcode_only
1
1

TIKAI VESELĪBAS APRŪPES SPECIĀLISTIEM

Šajā tīmekļa vietnē ietvertā informācija ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem.

Lai apstiprinātu, ka esmu veselības aprūpes speciālists, nospiediet pogu “APSTIPRINĀT”

APSTIPRINĀT NORAIDĪT

Izprast dzemdes miomas

Dzemdes miomas tiek dēvētas arī par fibroīdiem vai leiomiomām

Izprast dzemdes miomas

Dzemdes miomas (dzemdes leiomiomas) ir labdabīgi audzēji, monoklonāli, hormonjūtīgi no gludiem muskuļaudiem, kuri veidojas uz dzemdes sienas. Tie ir visbiežāk sastopamie labdabīgie audzēji sievietēm reproduktīvajā vecumā  pirms menopauzes.

Lai arī medicīniskajā literatūrā atšķiras dati par dzemdes miomu sastopamību, jo lielai daļai sieviešu  miomas paliek nediagnosticētas, tiek lēsts, ka dzemdes miomas ir sastopamas 20 – 40% sieviešu reproduktīvajā vecumā. 2 Dzemdes miomas ir biežāk sastopamas nobriedušā vecumā (40% līdz 70% sievietēm vecumā no 35līdz 50 gadiem) 9,10.

Lai arī pastāv virkne riska faktoru, kurus saista ar dzemdes miomu attīstību, to rašanās iemesli joprojām nav pilnībā noskaidroti11. Piederība afrikāņu vai melnādaino amerikāņu etniskajai grupai, vecums, dzemdes miomas ģimenes slimības vēsturē, nedzemdējušas sievietes vai zemāka paritāte (mazāks dzemdību skaits sievietei) un aptaukošanās tiek saistītas ar augstāku risku dzemdes miomu attīstībai 11,12.

Bieži dzemdes miomām nav simptomu, taču, ja simptomi ir, tie primāri izpaužas kā smaga (dzemdes) asiņošana, anēmija, sāpes vēderā, biežāka urinācija+ un neauglība2.  Turklāt smaga asiņošana ir viens no galvenajiem simptomiem, kas visbiežāk izraisa darba nespēju8.

Atsauces

  • 126 Atsauce 2 - Wallach EE, et al. Uterine Myomas: An overview of development, clinical features and management. Obstet Gynecol 2004;104(2):393-406.
  • 481 Atsauce 8 - Evans P., et al. “Uterine fibroid tumors: diagnosis and treatment.” American Family Physician 2007; 75(10):1503-1508.
  • 482 Atsauce 9 - Baird DD, et al. High cumulative incidence of uterine leioyomyoma in black and white women : Ultrasound evidence. Am J Obstet Gynecol 2003;188(1):100-107.
  • 484 Atsauce 10 - Parker WH. Etiology, symptomatology, and diagnosis of uterine myomas. 725-36. Fertil Steril. 2007 Apr;87(4).
  • 485 Atsauce 11- Divakar H. Asymptomatic uterine fibroids. Best Pract & Research Clinical Obstetrics and Gynaecology. 2008. 22: (4), pp. 643–654.
  • 486 Atsauce 12 - Flake GP, Andersen J, Dixon D. Etiology and Pathogenesis of Uterine Leiomyomas: A Review. 2003. Environmental Health Perspectives.111(8).

Patoģenēze

Dzemdes miomu/fibroīdu (sauktu arī par leiomiomām, fibromām, fibromiomām, vai leiomiofibromām) patoģenēze nav līdz galam noskaidrota.  Tomēr ir epidemioloģiski pierādījumi ģenētiskai predispozīcijai bez simptomu dzemdes miomu attīstībai. Lai gan specifisks gēns tā arī vēl nav identificēts.

Estrogēns un progesterons stimulē dzemdes miomu augšanu. Savukārt vides estrogēnu iespējamā ietekme tikai nesen sākta izpētīt. Augšanas faktori ar mitoģenētisku aktivitāti, tādi kā TGF-β3, bFGF, EGF, and IGF-I, ir paaugstināti dzemdes miomu gadījumos, un tie var būt zīmīgi estrogēna un progesterona stimulētāji12.

Virknei predisponējošu faktoru identificēta saistība ar dzemdes miomu attīstību, tostarp piederībai melnajai rasei, iedzimtībai. aptaukošanās, policistisko olnīcu sindromam, diabētam un hipertensijai. Riska grupā ir arī nedzemdējušas sievietes. Arvien vairāk pierādījumu ir iedzimtai dzemdes fibroīdu predispozīcijai, kas saistīta ar noteiktu klīnisko un molekulāro īpašību kopumu salīdzinājumā ar fibroīdiem, kuriem nav šīs izteiktās iedzimtības13.

Atsauces

  • 486 Atsauce 12 - Flake GP, Andersen J, Dixon D. Etiology and Pathogenesis of Uterine Leiomyomas: A Review. 2003. Environmental Health Perspectives.111(8).
  • 487 Atsauce 13 - Okolo, S.,2008. Incidence, aetiology and epidemiology of uterine fibroids. Best Practice and Research Clinical Obstetrics and Gynaecology. Vol 22:4. Pp 571-588.

Dzemdes miomu klasifikācija

Tradicionāli dzemdes miomas klasificē atbilstoši to anatomiskajai lokalizācijai, proti, miomas var būt intramurālas, submukozas vai subserozas. Vēl dzemdes miomas var būt uz kājiņas (mezgls piestiprināts pie dzemdes sienas ar kājiņu). Dažiem lielākajiem miomas mezgliem var piemist to būt miomas veida īpašības. Miomas ne vienmēr ir izolētas, bieži ir vairāki līdzās esoši miomas mezgli. Vairāku miomu mezglu gadījumos no ķirurģiska viedokļa nepieciešams detalizēts ārstēšanas plāns katram mezglam, lai arī ne vienmēr to var definēt kā precīzu klīnisku gadījumu14.

Dzemdes miomu izmērs var būt no dažiem milimetriem līdz pat vairāk kā 10 centimetriem liels, un tam var būt ievērojama klīniska ietekme, jo pacientes ar lielākiem dzemdes miomas mezgliem sliktāk reaģē uz farmakoloģisku ārstēšanu un biežāk nepieciešams izskatīt invazīvas ķirurģiskas ārstēšanas iespējas15.

Dzemdes miomu klasifikācija 14, 16

  • Intramurālas miomas: ir tādas miomas, kas nedeformē dzemdes dobumu, un <50 % audzēja izvirzās dzemdes serozajā slānī. Tas ir visizplatītākais miomu paveids. Miomas mezgliem raksturīgi attīstīties dzemdes sienā sākotnēji kā maziem mezgliņiem dzemdes muskulatūras slānī. Laikam ejot intramurālās miomas var izplesties uz iekšpusi, radot dzemdes dobuma deformāciju un izstiepšanos. Izmeklējot, tiem raksturīgs palielināts dzemdes apjoms (kā pie agras grūtniecības). Miomas palielina kopējo asins pieplūdumu dzemdei, un ja tā aug, tā var  palielināt  dzemdes iekšējo dobumu, pat ja mezgli paši tajā neiespiežas.
  • Subserozas miomas:mezgli ir tie, kuri >50% izvirzās ārpus dzemdes serozā slāņa. Subserozi miomas mezgli  var būt bez kājiņas vai uz kājiņas. Subserozas miomas var augt lielas, taču parasti tās neietekmē dzemdes dobuma izmērus. Šādas miomas vairāk rada spiedošu sajūtu  simptomus nevis izraisa smagu menstruālo asiņošanu vai neauglību.
  • Submukozas miomas:Saskaņā ar Eiropas Histeroskopijas biedrības klasifikāciju submukozās miomas ir tādas, kas deformē dzemdes dobumu. Klasifikatorā submukozās miomas iedala trīs apakštipos: : uz kājiņas bez izplatīšanās intramurāli (apakštips o), bez kājiņas (fiksēts vienā vietā) un mezgls ieaug intramurāli<50% (apakštips I), bez kājiņas un ar intramurālu izaugumu >50%.(apakštips II). Intramurālā izauguma apmērus iespējams izvērtēt ultrasonogrāfijas vai histereskopijas izmeklēšanā apskatot leņķi starp miomas mezglu un endometriju vietā, kur tas piestiprināts dzemdes sienai.

Submukozie miomas mezgli ir tas fibroīdu paveids, kurš visvairāk ietekmē auglību.14

Citi mazāki izplatītie miomas mezglu veidi ir :

  • Cervikālas miomas: kas atrodas uz dzemdes kakla un tās  ir sarežģīti izņemt ap to neradot bojājumus.
  • Intraligamentāras miomas ir tādas miomas, kuras var ieaugt no subserozas lokalizācijas peritoneālajās saitēs.

Attēls rāda dažāda veida dzemdes fibroīdus

Atsauces

  • 488 Atsauce 14 - Somigliana E, Vercellini P, Daguati R, Pasin R, De Giorgi O, Crosignani PG. Fibroids and female reproduction: a critical analysis of the evidence. Hum Reprod Update. 2007 Sep-Oct;13(5):465-76.
  • 490 Atsauce 15 - National Collaborating Centre for Women’s and Children’s Health. Heavy Menstrual Bleeding – Clinical Guideline. 2007.
  • 492 Atsauce 16 - Bajekal N, Li TC. Fibroids, infertility and pregnancy wastage. Hum Reprod Update. 2000 Nov-Dec;6(6):614-20.

Miomas un fertilitāte

Miomas, it īpaši tās, kuras deformē dzemdes anatomiju un ietekmē normālu dzemdes fizioloģiju, var nelabvēlīgi ietekmēt sievietes reproduktīvo funkciju novedot pie pazeminātas fertilitātes (sub – fertilitātes), vēlāk grūtniecības komplikācijām un spontānam abortam.16  Neauglīgām sievietēm bez cita redzama neauglības iemesla dzemdes miomas sastopamas no 1% līdz 2,4% , taču pagaidām nav pieejami pētījumi šajā jomā, lai varētu skaidri noteikt miomu ietekmi uz fertilitāti17.

Pastāv virkne faktoru, kuri var ietekmēt fertilitāti un grūtniecības iznākumu. Tie ir gan miomas mezglu izmērs, gan lokalizācija un to skaits. Pieejamie pētījumi liecina, ka submukozās, intramurālās un subserozās miomas ir traucējošs faktors fertilitātei. Patiesi, submukozās miomas tiek saistītas ar 70% dzemdību skaita samazinājumu17. Pieejami arī dati, kas norāda uz miomas mezglu skaita un to apmēru ietekmi uz fertilitāti. Jo īpaši miomas mezgliem, kas lielāki par 5 cm diametrā un ir lokalizēti tuvu dzemdes kaklam, ir lielāka iespēja radīt sarežģījumus16.

Atsauces

  • 492 Atsauce 16 - Bajekal N, Li TC. Fibroids, infertility and pregnancy wastage. Hum Reprod Update. 2000 Nov-Dec;6(6):614-20.
  • 493 Atsauce 17 - Ezzati M, Norian J, Segars J. Management of uterine fibroids in the patient pursuing assisted reproductive technologies. Womens Health. 2009. 5(4): 413-421.

Dzemdes miomu ekonomiskā ietekme

Sievietēm, kurām diagnosticētas dzemdes miomas, ar veselību saistītas dzīves kvalitāte ( HRQoL) ir ievērojami sliktāka nekā sievietēm bez dzemdes miomām3. Sievietēm ar simptomātiskām dzemdes miomām bieži sastopama smaga asiņošana. Tās ir nozīmīgs dzīves kvalitātes apgrūtinājums, kam ir gan psiholoģisks, gan sociāls raksturs, un kas nozīmē traucētas ikdienas  gaitas39. Saslimšana ar dzemdes miomu nozīmē pazeminātu produktivitāti, darba nespēju40.  CHASM pētījumā4, kuru veica piecās Eiropas valstīs (Francijā, Vācijā, Itālijā, Spānijā un Lielbritānijā) un kur tika izmantots  WPAI-SHP, lai izmērītu sieviešu ar dzemdes miomām darba kavējumu rādītājus, tika noskaidrots, ka darba kavējums ir 32.7% gadījumu. Savukārt produktivitāte pasliktinājās 36,1 % un aktivitāte pavājinājās 37,9%4.

Dzemdes miomu ķirurģiska ārstēšana prasa ievērojamus līdzekļus no veselības aprūpes budžeta. Ekonomisks apgrūtinājums var būt arī no komplikācijām pēc operācijas vai arī nepieciešamības pēc atkārtotas ķirurģiskas operācijas, it īpaši sievietēm, kuram veikta dzemdes artēriju embolizācija vai miomektomija.

Atsauces

  • 127 Atsauce 3 - Spies JB., et al. The UFS-QOL, a new disease-specific symptom and health-related quality of life questionnaire for leiomyomata. Obstet Gynecol 2002; 99(2): 290-300.
  • 477 Atsauce 4 - Downes E., et al. The burden of uterine fibroids in five European countries. Eur J Obstet Gynecol Reprod Biol 2010; 152(1): 96-102.
  • 2903 Atsauce 39 - Clinical Guideline on Heavy Menstrual Bleeding. January 2007. National Collaborating Centre for Women’s and Children’s Health/ NICE
  • 2905 Atsauce 40 - Stewart EA. Uterine Fibroids. The Lancet. 2001. Vol 357.